25.maijā Smiltenes tehnikumā notika starptautisks seminārs “Aktualitātes meliorācijas jomā, vides aizsardzībā. Moderno tehnoloģiju pielietojums meliorācijā.”
Semināru atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Mūsdienās visi aizvien vairāk izjūtam klimata pārmaiņas, kas rada aizvien jaunus izaicinājumus valstīm, ietekmējot mūsu dzīvi, apkārtējo vidi un saimniecisko darbību. Tādēļ svarīgi veikt pasākumus, lai mazinātu šo klimata pārmaiņu ietekmi. Viena no reālākajām iespējām, kā to darīt, ir gudri apsaimniekot mūsu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tās meliorējot, atjaunojot un cenšoties sakārtot meliorētās platības. Klimata pārmaiņu rezultātā palielinās plūdu riski. To novēršanai mūsdienās iespējams pielietot modernās tehnoloģijas, ūdens teču, aizsargdambju, un poldersūkņu staciju atjaunošanā un pārbūvē ievērojot vides aizsardzības prasības un videi draudzīgus elementus,” klātesošos uzrunāja zemkopības ministrs. Seminārā savstarpējā pieredzē dalījās profesors Givi Gavardašvilli (Ts. Mirtshulavas Gruzijas Tehniskās universitātes Ūdens vadības institūts), Petras Punys (“Vides inženieru grupa” , Lietuva). Mati Märtsons (Igaunijas Lauksaimniecības padomes vadošais speciālists), Mika Turonens (Aalto universitātes pētnieks, Somija), Sips Piests (Beltas Šutslotas ūdenssaimniecības uzņēmuma direktors, Nīderlande), RuCID ģenerālsekretāre Irina Bondarika un Krievijas Hidraulikas inženierijas, meliorācijas institūta vecākā zinātniece S.Isajeva un Vladimirs Makojeds (Baltkrievijas Meliorācijas institūta vadošais pētnieks).
Pasākumu vadīja Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols.
Semināra dalībnieki uzzināja, kādus pilottestēšanas pasākumus veic Lietuvā, lai samazinātu lauksaimniecības radīto izkliedēto piesārņojumu. Igaunijas pārstāvis Petras Punus informēja par meliorācijas darbu standartiem un izmantotajiem būvmateriāliem Igaunijā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Ainis Lagzdiņš iepazīstināja ar inovatīvajām tehnoloģijām un informēja par ūdens kvalitātes aizsardzību Latvijas lauksaimniecības zemēs. Aalto universitātes pētnieks Mika Turonens pastāstīja, kā nodrošina meliorācijas kvalitāti Somijā. Beltas Šutslotas ūdenssaimniecības uzņēmuma direktors Sips Piests sniedza ieskatu Nīderlandes ūdenssaimniecības vēsturē un informēja par aktuālo situāciju. Krievijas pārstāvju I.Bondarikas un S.Isajevas prezentāciju tēma – “Meliorēto zemju ekoloģiskais monitorings”. Meliorācijas institūta vadošais pētnieks Vladimirs Makojeds iepazīstināja ar meliorācijas sistēmu atjaunošanas galvenajām iezīmēm “Podozerjē” Baltkrievijā. Semināra teorētisko daļu noslēdza Ts.MIrtshulavas Gruzijas Tehniskās universitātes Ūdens vadības institūta direktora meliorācijas risku novērtējums, ņemot vērā klimata pārmaiņas.
Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis semināra dalībniekus iepazīstināja ar skolas mācību programmām, šoreiz īpaši akcentējot jauno profesiju, kuru jaunieši tehnikumā varēs apgūt jau no 1. septembra – hidrobūvju būvtehniķis (meliorators). Pēc tam viesi aplūkoja tehnikuma mācību korpusu Pils ielā 8, jauno veterināro klīniku, mācību poligonu un tehniku. Semināra dalībnieki ļoti atzinīgi vērtēja skolas jauno piedāvājumu, jo viena no būtiskākajām problēmām meliorācijas jomā ir jaunu un zinošu speciālistu trūkums.
Raksts pārpublicēts no avota Smiltenes tehnikums.
Pēc semināra izstādē “Pavasaris 20017” sniedzām interviju žurnālam Saimnieks. Tagad to varam lasīt maija numurā. Rakstā publicēts ar ko sākt zemniekam, lai atjaunotu savas meliorācijas sistēmas un kā izvēlēties darbu veicēju. Tāpat aprakstīta sadarbība ar Saldus, Smiltenes un LLU jauno speciālistu sagatavošanā. Citējot raksta pēdējo rindkopu: “Meliorācija ir pamats, bez kura nevar pastāvēt produktīva lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu struktūra un civilā būvniecība. Meliorators kā vides inženieris – tā nav pagātnes profesija, tā ir un būs arī nākotnes profesija.”