Mēnesis: 2016. gada septembris

Vakar 27.oktobrī tikos ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (turpmāk LLKC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani un inženiertehniskās nodaļas vadītāju Jāni Kažotnieku. Tikšanās iemesls MK noteikumu Nr. 600 8.pielikuma ierosinājumu sagatavošana Zemkopības ministrijai. LLKC sadarbojoties ar asociāciju ir gatavi apkopot un sagatavot iesniegšanai ierosinājumus 8.pielikumam. Galvenā problemātika pēc sarunām Zemkopības ministrijā jūlija mēnesī ar LAD speciālistiem ir, ka nav vienotas metodikas 8.pielikumā minēto pozīciju atšifrēšanai vai pareizāk sakot, tās ir neprecīzi definētas. Līdz ar to katrā LAD pārvaldē mēdz atšķirties domas, kādas tāmes pozīcijas atbilst 8.pielikumā definētajām. Tāpat ir jāpārskata maksimālās izmaksas. Darbu pie ierosinājumiem plānots uzsākt oktobra sākumā.

Pēc vasaras ir atsākusies aktīvāka darbošanās arī lauksaimnieku organizācijās. Esam vienojušies par tikšanos 20.septembrī ar Zemnieku saeimas pārstāvjiem. Jau iepriekš esam saskārušies jautājumu par MK noteikumu Nr.600 risināšanas, par to arī noteikti meklēsim kopīgus risinājumus. Tomēr, mūs primāri interesē meliorācijas kā infrastruktūras nozares problemātika lauksaimniecībā.  Tikšanās laikā mēs vēlamies apzināt kopīgi risināmos jautājumus.

Ceturtdien, 2016. gada 15. septembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) organizēja ekspertu semināru “Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu identificēšana un izmaksu – ieguvumu analīze”. Arī mūsu asociācija piedalījās šajā pasākumā. Līdz 2017. gada 30. jūnijam Latvijā ir jāizstrādā Nacionālā klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija. Pielāgošanās ir vērsta uz klimata pārmaiņu ietekmju, piemēram, stipri nokrišņi, aukstuma un karstuma viļņi, vētras un jūras līmeņa paaugstināšanās, iespējamo risku samazināšanu, prevenciju, un iespējamo ieguvumu izmantošanu nozaru un visas sabiedrības labklājības nostiprināšanai. Šādas politikas veidošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sistēmisku klimata pārmaiņu radīto risku un ieguvumu izvērtēšanu un vadību.

Šeit parādās daži termini kuri uzreiz varbūt nav saprotami, tomēr Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociācijas vārdā pasākuma laikā paudu viedokli par meliorāciju. Visskaidrāk man radās apjausma par sakarību starp ES fondu naudas izmantošanu pēdējos gados un kompensāciju izmaksu samazināšanos par zaudējumiem lauksaimniecībā. Prezentācijā par lauksaimniecību un mežsaimniecību modelējot tika ņemti vērā nokrišņi, tomēr netika ņemta vērā meliorācijas sistēmu uzturēšana. Izteicu norādi debašu laikā un, paldies, VARAM lika atzīmēt, norādījumu iekļaut šo faktoru pētījumā. Interesanta bija prezentācija par Bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem. Viens no ietekmes mazināšanas pasākumiem tika norādīts kā upju un ezeru izpļaušana. Pozitīvs pasākums un nepieciešamas veģetācijas periodā. Te gribētos vērst uzmanību uz pasākuma svarīgumu un finansējuma nodrošināšanu, it īpaši atzīmējot par ES fondu līdzekļiem atjaunotajām upēm un valsts notekām. Tādējādi izpildot saistību nodrošināšanu arī ES fondu apguvē.  

Šī pasākuma apmeklējums apliecināja, ka mūsu nozarei ir saistoši ne tikai Zemkopības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, bet dotajā brīdī pat ļoti svarīgi Vides un reģionālās attīstības ministrijā pieņemtie lēmumi un izstrādātās stratēģijas.

Ekosistēmu pakalpojumi – ļoti uzskatāms skaidrojums atsauce no VARAM mājaslapas.

Avots:  http://www.lmb-melio.lv/

Vispirms ir pašiem jādefinē savas darbības nozares nozīmīgums tautsaimniecībā, lai spētu par to pārliecināt citus. Latvija nav bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, naftu vai gāzi. Mūsu galvenā bagātība ir mežsaimniecība un lauksaimniecība, kuras kopā sastāda 20.6% no kopējā eksporta. Latvijas mežainums 1935. gadā bija 27%, 2010. gadā tas bija sasniedzis 52% no kopējās platības. Ir vienkārša patiesība – noteka ir jātīra no lejas uz augšu. Sekojoši, ja netiks laikus risināts valsts līmenī valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšanas jautājums, nebūs pamata prasīt atbildību par meliorācijas sistēmu uzturēšanu ne koplietošanas, ne īpašnieku sistēmās. Valstī nav izveidota sistēmiska un līdzsvarota pieeja meliorācijas nozarei. Ir jāaizmirst vecie stereotipi, jāpieņem sistēmiska pieeja un līdzsvarota attīstība. Jāatceras, ka sargāt nenozīmē neko nedarīt. Reizēm arī par neko nedarīšanu un tās sekām ir jāatbild. Pēc tikšanās ar AS Latvijas valsts meži vadību kā arī hidrobiologiem Andri Urtānu un Loretu Urtāni, mana pārliecība par viedokli tika stiprināta.

Vakar bijām priecīgi būt klāt svinīgajā noslēguma ceremonijā  Būvindustrijas lielā balva, kurā hidromelioratīvajā būvniecībā ar nomināciju “Mūža ieguldījums būvindustrijā” tika godināts Tālivaldis Vīksna. Interesenti  šo balvu pasniegšanas ceremoniju varēs vērot televīzijas kanālā TV24 11.septembrī 19:00. No sirds priecājamies un apsveicam.

Esam apzinājuši asociācijas biedru viedokļus un problemātiku AS Latvijas valsts meži meža meliorācijas un ceļu pārbūves darbu iepirkumos. Tikšanās mērķis ir veicināt nozarēm veselīgu sadarbību. Plānots izrunāt galvenos jautājumi blokus, lai vienotos par  jautājumiem pie kuriem abpusēji esam gatavi sākt sadarbību. Latvijas meži ir mūsu valsts bagātība un meliorācija ir tās infrastruktūras nozare.