Mēnesis: 2016. gada augusts

Pēc sarunām ar Smiltenes un Saldus tehnikumu nolēmām pieteikt vizīti Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai saprastu kādas iespējas ir apmācīt darbiniekus pie darba devēja vai nosūtīt apmācībās pēc darba devēja pieprasījuma. Tā būtu alternatīva iespēja, lai apmācītu darbiniekus, kuri jau strādā nozarē un paaugstinātu viņu kvalifikāciju.

Otrdien asociācijas padomes pārstāvji dosies vizītē pie Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Valda Pētersona. Vizītes mērķis apzināt kopīgi risināmos jautājumus meliorācijas nozarē un nozares perspektīvas.

Pēcpusdienā tiksimies ar Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieku Ģirtu Krūmiņu. Šī saruna būs par jautājumiem, kas ir aktuāli no būvnieku puses. Tāpat uzklausīsim LAD problemātiku ES fondu apguvē meliorācijas projektos.

 

 

Šodien tikšanās laikā ar Zigmāru Brunavu pārrunājām Latvijas ceļu būvētāju biedrības darbības pieredzi un paveikto ceļu nozarē. Meliorācijas un ceļu nozares, kā infrastruktūras nozares, ir pēc būtības līdzīgas. Sadarbība, viennozīmīgi, varētu veidoties profesionālās izglītības jomā. Tajā ceļinieki ir paveikuši konkrētus darbus. Mums ir iespēja izmantot jau paveikto un pievienoties risinājumos profesionālajā izglītībā – meliorācijā. Sarunā pieskārāmies tēmai par dalību citās organizācijās, to lietderību un praksi. Pilnīgi noteikti palika skaidrs, ka mums, kā būvniecības nozarei ir jāpiesaka sevi Latvijas Būvniecības padomei. Tās ietvaros var darboties lai sniegtu priekšlikumus normatīvo aktu un plānošanas dokumentu projektiem, kas skar mūsu nozari. Nobeigumā apmainījāmies ar viedokļiem par publiskajiem iepirkumiem.

Plānota tikšanās ar Zigmāru Brunavu, biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektoru. Tikšanās laikā būtu svarīgi saprast lietas kuras risināmas paralēli. Meliorācija un ceļi ir infrastruktūras objekti un to būvniecības nozarēs ir daudz kopīgu jautājumu, gan politikas līmenī, gan speciālistu apmācību modeļos. Mums būtu noderīga viņu pieredze un viņiem domubiedri.

23.augustā asociācijas biedri bija sanākuši kopā lai apspriestu situāciju nozares publisko iepirkumu tirgū. Ir skaidrs, ka situācija tāda kā ir tagad turpināties nevar. Tā ir graujoša hidromelioratīvās būvniecības uzņēmumiem, veicinot ēnu ekonomiku. Tika apspriesta apkopotā problemātika un meklēti varianti situācijas risinājumiem. Patlaban visi priekšlikumi tiek apstrādāti, lai ar tiem varētu iet uz pārrunām ar AS Latvijas valsts meži un VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi pārstāvjiem. Sanāksmē uzsvēra, ka ir svarīgi, lai iepirkumos tiktu prasīta profesionālās un finansiālās spējas, noraidot nepamatoti lētus piedāvājumus.  Vissmagākais jautājums ir melioratīvo darbu tāmēšanas normatīvs. Šāda  normatīva izstrāde ir darbietilpīgs un dārgs process.

 

Uz tikšanos Ķekavā par vidējā posma speciālistu apmācības iespējām bija ieradušies no Saldus tehnikuma direktora vietniece profesionālajā darbā Iveta Kunkule, skolotājs Pēteris Alksnis, Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Zigeta Vīķele, Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociāciju pārstāvēja valdes locekle Angelika Bondare, padomes loceklis Jānis Biezais un SIA Omega 4 valdes loceklis Juris Bērziņš. Sarunā tika noskaidrots, ka ir nepieciešama palīdzība lai pabeigtu profesijas standartu. Tas ir pirmais solis bez kura nav iespējama mācību programmas izstrāde. Mācību iestāžu pārstāvji izstāstīja pieredzi ar ceļu būves speciālistu apmācību programmu. Tika apspriesti dažādi apmācību varianti, gan kā vidējā profesionālā izglītība, gan kā mūžizglītība. Tika nolemts, ka asociācija līdz 15.septembrim iesniegs savus priekšlikumus standartam. Apspriesti termiņi, kas jāievēro lai programmā varētu uzņemt apmācāmos ar nākošo mācību gadu. Aktuāls ir jautājumi par profesijas prestiža celšanu jauniešu vidū. Asociācijas biedriem tika piedāvāta iespēja izbraukuma semināru laikā iepazīties ar tehnikumu mācību bāzi, veidojot ciešāku sadarbību  uzņēmējus  iepazīstinot ar apmācību iespējām.

 

Tikšanās norisināsies šī gada 18.augustā  Ķekavā. Tikšanās tēma – vidējā posma speciālistu hidromelioratīvo sistēmu būvtehniķu (darbu vadītāja palīgs) sagatavošanas iespējas.
Tikšanās mērķis – kopīgi saprast to, kas ir izdarīts un kas vēl jāpaveic, lai programmas sāktu darboties.
Sapulces laikā saplānosim nepieciešamos resursus un termiņus līdz kuram laikam un kādi darbi ir jāpaveic. Ir svarīga koordinēta un mērķtiecīga rīcība, lai pēc iespējas ātrāk apmācību programmas varētu sākt darboties.

Tikšanās laikā ar Baibu Fromani pārrunājām tēmu par ministru prezidenta Māra Kučinska, ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas parakstīto sadarbības memorandu ar būvniecības nozares organizācijām. Memoranda mērķis ir triju gadu laikā ēnu ekonomiku būvniecības nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā. Problemātika arī mūsu pārstāvētajā būvniecības segmentā ir līdzīga, tāpēc mums ir interese pievienoties šim dokumentam. Sarunas laikā arī tika izrunāts jautājums par dempingu publiskajos iepirkumos. Sarunu beidzām draudzīgi vienojoties par savstarpēju sadarbību.

9. augustā notika Latvijas melioratoru biedrības valdes sēde, kurā bijām aicināti pastāstīt par Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociāciju. LMB iepazīstinājām ar mūsu mērķiem, uzdevumiem un tuvākajā laikā veicamajiem darbiem. LMB valde asociācijas izveidi un darbību novērtēja pozitīvi. Tika izrunāts arī savstarpējās sadarbības modelis un jomas, kurās mēs varam darboties kopīgi. Tāpat 29.jūnija vēstules ZM, LAD un ZMNI jautājumu turpmākā risināšana tika deleģēta LHBA asociācijai. Sadarbības jomas būs daudz, gan ieteikumu izstrāde MK noteikumiem, gan nozares standarta atjaunošana, kā arī profesionālās atbildības veicināšana.

 

Aktualitāte ir speciālistu un profesionālu darbinieku trūkums nozarē. Apzinot situāciju valstī pirms dažiem gadiem, noskaidrots – hidromelioratīvās būvniecības sertificēto speciālistu īpatsvars vecuma robežās ir tuvu kritiskajam – 43% vecumā virs 62 gadiem, 36% vecumā no 51 līdz 61 gada vecumam, 18% vecumā no 41 līdz 50 gadiem un tikai 3% vecumā līdz 40 gadiem. Situācija nav daudz izmainījusies, jo vienīgā mācību programma pēdējos 5. gadus ir nodrošināta Latvijas lauksaimniecības universitātē. Tomēr  nozarē strādājošo absolventu skaits uz doto brīdi ir ļoti niecīgs, it īpaši būvniecībā.

---

Esam sazinājušies ar Smiltenes un Saldus tehnikumiem par jauniešu profesionālās apmācības iespējām hidromelioratīvajā būvniecībā. Pirms kāda laika tika aizsākts darbs pie profesijas standarta izveides un mācību programmas izstrādes kopā ar Latvijas meliorācijas biedrību. Darbs ir palicis pusceļā un ir jāpabeidz, lai skolas varētu sagatavot tehniķus (darbu vadītājus). Ar Smiltenes tehnikumu ir paredzēta pirmā tikšanās šodien 05.08.2016. Kopīga tikšanās ar Smiltenes un Saldus tehnikumiem  konkrēta rīcības plāna izstrādei būs pēc 15.08.2016.