Veidos darba grupu risinājumu meklēšanai meliorācijas sistēmu uzlabošanai apdzīvotās vietās

Rīga, 2.nov., LETA. Veidos darba grupu, kas meklēs risinājumus meliorācijas sistēmu uzlabošanai pilsētās un apdzīvotās vietās, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un vairāku pašvaldību pārstāvjiem, lai diskutētu par apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu sakārtošanu, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM norādīja, ka klimata pārmaiņu ietekmē arvien intensīvāki kļuvuši nokrišņi. No pārmērīgajiem nokrišņiem pēdējos gados arvien biežāk cieš ne vien lauki, bet arī cilvēka apdzīvotās teritorijas. Lielākajā daļā Latvijas nav veikta apdzīvoto vietu meliorācijas sistēmu inventarizācija, kas apgrūtina patiesās situācijas apzināšanu par meliorācijas sistēmām un to tehnisko stāvokli apdzīvotās vietās, kā arī ietekmē civilo aizsardzību.

“Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvs jau nosaka apdzīvoto vietu hidroloģisko režīmu un pretplūdu būvju projektēšanas nosacījumus, pasākumus gruntsūdeņu pazemināšanai un prasības nosusināšanas sistēmām. Tomēr, lai veicinātu meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās, mazinot apdzīvotu vietu applūšanu un tās radītās sekas, ZeM ieskatā jāveic normatīvi nostiprināta demarkācija starp pilsētas ūdenssaimniecības objektiem un meliorāciju,” norādīja ministrijā.

ZM informēja, ka sanāksmes dalībnieki identificēja vairākus risināmus problēmjautājumus, tostarp pilsētu un ciemu meliorācijas infrastruktūras definēšanu, ūdenssaimniecības infrastruktūras definēšanu un virszemes ūdensobjektu izpratnes pilnveidošanu, samērojot to ar meliorācijas tiesisko regulējumu. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot darba grupu, kura strādās pie šiem jautājumiem, kas darbu sāks jau tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka VARAM pārstāvji kopā ar vairāku pašvaldību pārstāvjiem šodien tikās ar ZM speciālistiem, lai meklētu risinājumus meliorācijas sistēmu uzlabošanai pilsētās un apdzīvotās vietās.

UZŅĒMĒJ, PRAKTIKANTS VAR BŪT TAVS NĀKAMAIS DARBINIEKS! SADARBOJIES AR PRAKTIKATNU UN SAŅEM FINANSIĀLU ATBALSTU!

Meklē speciālistu, kuru dažādu iemeslu dēļ darba tirgū ir grūti atrast? Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina atvērt sava uzņēmuma durvis praktikantiem, lai iepazīstinātu tos ar potenciālo prakses vietu!

Darba devējiem jau šodien ir iespēja piesaistīt tieši sava uzņēmuma vajadzībām apmācītu darbinieku – apmācot potenciālo darbinieku praksē* vai iesaistoties darba vidē balstītās mācībās**, kamēr šis potenciālais darbinieks vēl mācās izglītības iestādē.

Ieguvēji no šādas sadarbības būs gan darba devēji, gan potenciālais darbinieks, gan arī nozares kopumā, kam būs nodrošināts kvalificēts darbaspēks ilgtermiņā.

Darba vidē balstītas mācības ļauj jauniešiem laicīgi sākt reāli strādāt izvēlētajā nozarē, iepazīt darba vidi un pēc mācību pabeigšanas būt pilnīgi gataviem pašiem veidot savu profesionālo karjeru.

Savukārt mācību prakses īstenošanā uzņēmumā ir ieguldījums, kas dažkārt atmaksājas pat jau prakses laikā, ņemot vērā, ka praktikants ne tikai mācās, bet arī strādā.

Ņemot vērā, ka šāda iniciatīva uzņēmumam prasa zināmu izglītošanas laiku, darba devējiem tiek piedāvāta iespēja saņemt līdzfinansējumu no projekta.

Būtiski, ka nav jārūpējas arī par papildizdevumiem – iesaistoties projektā, uzņēmējiem iespējams segt izmaksas, kas saistītas ar sava potenciālā darbinieka apdrošināšanu, darba apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Turklāt finansiālu atbalstu saņem arī prakses vadītājs uzņēmumā.

Ja domā ilgtermiņā un Tavā uzņēmumā ir gaidīti jauni, mērķtiecīgi un profesionāli sagatavoti darbinieki, izmanto iespēju un iesaisties, rakstot uz [email protected] vai sazinoties ar mums pa tālruni: 29471150.

Projekta norises laiks ir no 2017.gada 27.janvāra līdz 2023.gada 31.augustam.

Par kopīgo laivu, sūci un konservu bundžām…

Ja gadiem nekārtojam māju, ātri pienāk brīdis, kad jāveic kapitālais remonts, kā arī noticis ar Latvijas meliorācijas sistēmām, kur burtiskā un pārnestā nozīmē ūdens smeļas mutē. Sistēmā ieguldīti miljardi, bet uzturēšanas darbus kavē saraustīts finansējums, novecojuši standarti, dabas liegumi. Par šo problēmu risinājumu portāla laukos.lvrīkotajā diskusijā Rāmavas izstādes laikā debatēja Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba, Zemnieku saeimas valdes loceklis, z/s “Laši” īpašnieks Artūrs Akmens, ūdeņu bioloģe Loreta Urtāne un SIA “Valkas meliorācija” valdes loceklis un Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Biezais.

Pilnu 6. oktobra diskusijas ierakstu skatieties portāla laukos.lv vietnē

Rudens izstāde lauksaimniekiem Rāmavā

 

Aktuālā portāla Laukos.lv diskusija “Lietavas Latgalē – meliorācijas sistēmas lakmusa papīrītis”, kurā piedalīsies Zemkopības ministrijas, biedrības Zemnieku saeima, Valkas meliorācijas, Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociācijas un citi eksperti (piektdien, 6.oktobrī pl. 14:00).

No 5. līdz 7. oktobrim visi ceļi ved uz Rāmavu!

Izstādes darba laiks katru dienu no 10.00 līdz 17.00!

Tiekamies Rāmavā!

 

Par aktualitātēm hidromelioratīvajā būvniecībā LMB

2017.gada 13.oktobrī

Latvijas melioratoru biedrība organizē mācību semināru hidromelioratīvās būvniecības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai,

Par aktualitātēm hidromelioratīvajā būvniecībā un videi draudzīgām meliorācijas pamatnostādnēm

Saldus tehnikuma telpās:  Kalnsētas 24, Saldus, Saldus nov.

Dalības maksa 50 EUR jānomaksā iepriekš uz  LMB norēķinu kontu
Nor. konts: LV32 UNLA 0001 0017 0079 9
AS “SEB banka”, Swift (BIC) kods: UNLALV2X
LMB reģ. Nr. 40008006571

Semināra programma

Tārpi un gliemeži augstākā vērtē nekā cilvēki

Meliorācija ir jāskata kā vienots kopums, ņemot vērā gan valsts nozīmes ūdensteces, gan koplietošanas un privāto zemes īpašnieku meliorācijas sistēmas. Var ieguldīt Eiropas miljonus, atjaunojot un rekonstruējot meliorācijas grāvjus atsevišķās saimniecībās vai lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas apdzīvotās vietās, taču, ja ūdenim nebūs nodrošināta brīva caurtece līdz upei un tad līdz jūrai, agrāk vai vēlāk mūs pārsteigs plūdi. Klimata pārmaiņu dēļ tik intensīvas lietavas kā Latgalē un daļā Vidzemes būšot arvien biežāk. Meliorācijas speciālisti “Latvijas Avīzei” norāda ne tikai uz trūkstošo finansējumu meliorācijas sistēmu tīrīšanai un atjaunošanai, haosu, kas valda nozarē starp atbildīgajām ministrijām, bet arī dabas draugu nesamērīgajām prasībām.

Nepieciešams samērīgums starp dabu un ražošanu

Ja ūdensteces sateces baseins ir lielāks par 25 km2 vai ūdenstilpes spoguļa laukums ir vismaz 10 ha, upes tīrīšanai vai padziļināšanai nepieciešams saņemt trīs sertificētu vides ekspertu atzinumus. Taču prakse rāda, ka vides prasībām nav robežas – tiek prasīti papildu ekspertu atzinumi, kas kavē pārplūstošo upju sakārtošanu. Tā, piemēram, Meirānu kanāla tīrīšanai, kas novada uz Aivieksti daļu agrāk Lubānā ietecējušo upju un daļēji arī paša Lubāna ūdeņus, pēc obligāto trīs ekspertu atzinumu saņemšanas pieprasīts arī papildu atzinums par tīrīšanas ietekmi uz bezmugurkaulniekiem.

“Diemžēl šobrīd vides prasības tiek nostādītas augstāk par Latvijas iedzīvotāju dzīvību, drošību un veselību. Mani satrauc tas, ka, piemēram, tārpu, aļģu un gliemežu daudzveidības saglabāšana upē ir svarīgāka nekā manis kā cilvēka dzīvība un veselība. Tas ir absurds! Cilvēks ar šādiem nosacījumiem iznīcina pats sevi. Un ļaunākais, ka par vides aizsardzību atbildīgais resors valstī, proti, VARAM, to pieļauj,” sašutusi Zemkopības ministrijas (ZM) Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus. Viņa rosina plūdu risku mazināšanai noteikt izņēmumu vides prasību piemērošanai gadījumos, kas saistīti ar regulēto upju posmu, kas atzīti par valsts nozīmes meliorācijas sistēmu, atjaunošanu.

Viņu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kura uzsver: “Neviens īpašnieks jau nav ienaidnieks ne sev, ne dabai. Arī Ošas un Dubnas upju tīrīšanai eksperti nedeva zaļo gaismu. Tur ir 12 lielas zemnieku saimniecības, kuras regulāri applūst, bet upes tīrīt neļauj. Aicināju ekspertus braukt un parādīt, kur ir problēma. Izrādās, braslu vajagot atjaunot. Ja vajag, tad var iztīrīt un atjaunot kaut trīs braslus, tā taču nav problēma. Salacas upē daudzus braslus esam veidojuši, lai lašveidīgie tur varētu pārvietoties. Pārsteidz vides ekspertu brīžiem bezjēdzīgās un nesamērīgās prasības pret to, ko vajadzētu ātrā tempā izdarīt, lai mazinātu plūdus. Reizumis šķiet, ka vides speciālisti pat īpaši kaitē, nomelnojot savu zemi, lai varētu iegūt finansējumu kādiem projektiem. Tas robežojas ar mantkārību, tā nav vides aizsardzība!”

Bebri pret zemniekiem

Pārmērīgās vides prasības nokaitinājušas arī lauksaimniekus. “Ir ļoti daudz precedentu, kad meliorācijas projekti iestrēgst uz vairākiem gadiem tikai vides prasību dēļ,” stāsta Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Piemēram, zemnieki, izmantojot Eiropas fondu atbalstu, sakārtoja savas meliorācijas sistēmas, taču darbam nebija jēgas, jo ūdeņi satek Sedas upē, kas ir “Natura 2000” aizsargājamā teritorijā un līdz ar to upi tīrīt nedrīkst. Taču Sedai ir ļoti mazs kritums – 30 cm/km. Viens bebrs, kas uzbūvē aizsprostu uz Sedas, applūdina milzīgas platības. “Galvenais lūgums neuzlikt sodus par to, ka darām – ka būvējam un tīrām. Mūsu biedram nepieņēma meliorācijas projektu, jo jaunajos grāvjos stāvot ūdens. Bet problēma bija ne jau zemnieka grāvjos, bet 300 m koplietošanas grāvjos, kuri nebija tīrīti un ūdenim nebija nodrošināta caurtece.”

Lauksaimnieki un pašvaldības aicina, kamēr nav pabeigta biotopu kartēšana un dabas vērtību apzināšana, apturēt jaunu mikroliegumu veidošanu. “Ir jābūt kaut kādam samērīgumam starp vides prasībām un saimniekošanu. Ja ir jāiztīra meliorācijas grāvis vai ja tā skaistā mežaudze īpašniekam ir vienīgā, tad varbūt gliemežus, ja vien tie nav pilnīgi izzūdoši, aizsargājam kādā citā vietā, kur tie netraucē saimnieciskajai darbībai,” rosina S. Sproģe.

Klimats mainās, vajadzīgi citi standarti

Meliorācijas speciālisti vērš uzmanību, ka mūsdienu prasībām vairs neatbilst ne meliorācijas sistēmas, ne standarti un būvnormatīvi, pēc kuriem tās tiek būvētas. “Plūdi Latgalē parādījuši, ka lielu, intensīvu lietu radītas ūdens masas nav iespējams aizvadīt. Tā nav problēma tikai Latgalē, tā ir problēma visā Latvijā. Ir nepieciešams pārrēķināt ar lielāku rezervi caurteku diametrus. Straujāku virs­ūdens savākšanu nodrošinātu arī virszemes ūdens uztvērēji zemākās lauku vietās,” uzskata meliorācijas uzņēmuma “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais.

Meliorācijas sistēmai ūdens tece ir jānodrošina neatkarīgi no tā, vai tā iet caur biotopu vai pilsētu, uzskata “Latvijas meliorācijas” valdes locekle Angelika Bondare: “Tecei ir jānodrošina, ka noteiktā laikā noteikts ūdens daudzums tiek aizvadīts. Ja to ignorējam un uzliekam biotopa prioritāti vai pilsētā neesam sakārtojuši lietus ūdens savākšanas sistēmu, tad kaut kur veidosies korķis un lielāku lietavu gadījumā tas izpaudīsies kā plūdi.”

Kritikas akmeņi tiek raidīti arī Satiksmes ministrijas virzienā, jo ceļu būvnieki caurteku augstumus ņem pēc desmit gadus vecām atzīmēm, neskatoties uz šā brīža situāciju vai vajadzībām. Ceļu caurtekas netiek savietotas kopā ar lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmām. “Ļoti žēl, ka nauda tiek tērēta dubultā. Ja jaunam ceļam caurteka ielikta par augstu, tad, pārtīrot noteku, caurteka jāliek no jauna. Un tās ir diezgan lielas izmaksas,” uz nesaskaņotajām projektēšanas un plānošanas darbībām norāda A. Bondare.

To, ka Latvijā netiek pievērsta pietiekama vērība lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī ignorēta plūdu ceļu apzināšana un aprēķināšana, aktualizē arī Kitija Kauliņa, kas jau vairākus gadus Norvēģijā strādā par vides inženieri. “Nepietiekams lietus uztvērēj­aku diametrs un padziļinājums nogulšņu uztveršanai, kā arī nepietiekams lietus ūdens transportēšanas cauruļu diametrs un slīpums rada pārslodzi lietus ūdens uztveršanas un novadīšanas sistēmām, jo tās nespēj uzņemt pieplūstošo ūdens daudzumu, tāpēc akas pārplūst un tas ietekmē ceļu segumu. Ūdens atrod vienkāršāko veidu, kā turpināt savu teci,” piebilst K. Kauliņa.

Ūdensnotekas un grāvji Latvijā

* Valsts nozīmes ūdensnotekas – regulētie posmi 1594 (kopgarums 13,8 tūkst. km)

* Koplietošanas novadgrāvji – 51 600 (kopgarums 41,7 tūkst. km)

* Viena īpašuma novadgrāvji – 8001 (kopgarums 2061,4 km)

* Kontūrgrāvji – 54 651 (kopgarums 13,3 tūkst. km)

* Susinātājgrāvji – 46 231 (kopgarums 11,9 tūkst. km)

Lietavu plūdi Latgalē

 Rīga, 30.aug., LETA. Plūdi Latgalē parāda nepieciešamību turpināt valstij kopā ar pašvaldībām iespēju robežās meklēt finansējumu meliorācijas sistēmu sakārtošanai, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka meliorācijas sistēmas Latvijā ir no Padomju Savienības laikiem un visus šos gadus liela daļa no sistēmām nav pienācīgi uzturētas, ir bojātas, aizsērējušas un ir jāveic šo sistēmu savešana kārtībā, kam nepieciešams finansējums. Pēc Vējoņa domām, jārisina arī jautājumi, kā sniegt atbalstu privātām teritorijām, jo lielākoties meliorācijas sistēmas atrodas privātīpašumā.

“Plūdi arī apliecina, cik nozīmīgs ir plānošanas darbs pašvaldībās, lai, pirmkārt, nepieļautu apbūvi pārāk tuvu ūdenim, otrkārt, iejaukšanās dabas procesos, aizdambējot kaut ko un nesavedot kārtībā tās inženierkomunikācijas, kas mums jau ir, ūdenim nav dabīgi kur palikt, un bieži vien tiek likvidētas arī dabīgās palienu pļavas,” norādīja Valsts prezidents.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Ar informāciju dalījās LZS valdes loceklis Reinis Uzulnieks 

SMILTENES TEHNIKUMS AICINA!!!!

Iespēja uzņēmējiem izglītot jaunos darbiniekus.

Iespēja jauniešiem apgūt profesiju, kas vairāk nekā 25 gadus nekur nav mācīta.

 

Hidrobūvju būvtehniķis (meliorators) ir Smiltenes tehnikuma jaunākā programma.

Tā ir profesija, kurā pēc izglītotiem darbiniekiem Latvijas darba tirgus ilgojas jau sen.

Šo programmu iespējams apgūt Jauniešu garantijas (JG) projekta ietvaros

(Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalsts).

 

Mācību ilgums 1,5 gadi.

Stipendija – līdz 115 eiro mēnesī.

Šīs programmas audzēkņiem dzīve dienesta viesnīcā bez maksas.

Minētā programma vēl paredz:

  • Nodrošinājumu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un inventāru;
  • Apmaksātus ceļa un/ vai naktsmītnes izdevumus kvalifikācijas prakses laikā līdz 71 EUR mēnesī;
  • Apmaksātus obligātās veselības pārbaudes izdevumus (ja to paredz profesijas specifika);
  • Nelaimes gadījumu apdrošināšanu izglītības programmas apguves laikā un civiltiesisko apdrošināšanu kvalifikācijas prakses laikā;
  • Papildus sertifikātu vai apliecību ieguvi, ja to paredz izvēlētās profesijas specifika;
  • Nepieciešamības gadījumā iespēju papildus apgūt vispārizglītojošos STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetus, lai nodrošinātu zināšanu līmeņa atbilstību attiecīgās profesionālās izglītības programmas apguves prasībām;
  • Karjeras atbalsta pasākumus.

 

Programmā iespējas mācīties jauniešiem vecumā no 17–29 gadiem, ar pabeigtu vidējo izglītību.

No 17-24 gadiem jaunietis var būt arī darba attiecībās.

No 24 – 29 gadiem, tāds, kas nestrādā.

Plašāka informācija Smiltenes tehnikuma mājas lapā – www.smiltenestehnikums.lv

Vai pa telefonu Smiltenes tehnikuma direktora vietniecei izglītībā Rudītei Grabovskai – 29484775, vai projekta vadītājai Zigetai Vīķelei – 29153915

 

Meliorācijas stratēģijas un politikas pamatnostādņu izstrādes uzsākšana

Ir saņemts zemkopības ministra J. Dūklava akcepts meliorācijas stratēģijas un politikas pamatnostādņu izstrādei. Patlaban notiek iniciatīvas grupas sanāksmes, lai noteiktu termiņus un izstrādātu darba uzdevumu meliorācijas stratēģijas izstrādei. Kā galvenie partneri ir aicināti Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociācija, Latvijas melioratoru biedrība, Lauksaimnieku sadarbības padome, Zemnieku saeima, Meža īpašnieku biedrība. Kopumā meliorācijas stratēģijas izstrādē ir ieinteresētas vairāk kā 23 organizācijas. Tas uzskatāmi norāda meliorācijas nozares ietekmi uz dažādām tautsaimniecības jomām. Turklāt ir ļoti būtiski izvērtēt un iestrādāt rīcības ar kurām spētu pildīt ES direktīvu un  starptautisko konvenciju prasības.