Izpilddirektori Rucavā tiekas ar “zemes ārstiem”

3. novembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde notika pašā attālākajā Latvijas dienvidrietumu galā – Rucavas novadā. Tos, kuri bija gatavi mērot nereti pat ļoti garo ceļu, Rucava pārsteidza ar varenu sagaidīšanu: izpilddirektors Edgars Bertrams  katru sveica pie domes durvīm, bet priekšsēdētājs Jānis Veits sarokojās otrpus durvīm – vestibilā.

Rucavas LPIA sanāksmei iecerētais temats – meliorācija – izrādījās precīzs trāpījums, jo visi Latvijas šķērsotāji pat oktobrī varēja bez pūlēm skatīt, kādas nedienas radījušas vasaras un rudens lietavas, kas pirmoreiz jaunlaiku vēsturē lika valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli 29 pašvaldībās. Turklāt Jānis Veits uzrunā atklāja, ka arī pats Jelgavā studējis par “zemes ārstu” – hidromeliorācijas inženieri.

Padomju gados daudzinātais jēdziens “hidromeliorācija” sen jau ticis “nomeliorēts” no LLU fakultātes un specialitātes nosaukuma. Mainoties attieksmei pret nozari, atzīstot sendienu meliorācijas pārspīlējumus līdz pat upju virziena maiņai, daudzi “hidri” izvēlējās citu profesiju. Tomēr jau vairākus gadus LPIA sanāksmēs ir skanējis trauksmes zvans: slīkstam, applūstam! Padomju laiku meliorācijas sistēmas ir nekoptas! Vai varam turpināt ignorēt meliorāciju? Šoruden parakstītajā 2018. gada MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā beidzot ierakstīta Savienības prasība “izstrādāt valsts investīciju programmu pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, ūdenssaimniecības vai ceļu posmu sakārtošanai, lai nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu riskus visā Latvijas teritorijā.” Tāpēc izbraukuma sēdē meliorācija pamatoti tika “preparēta” iespējami plaši un dziļi.

Izpilddirektori ir darītāji, viņiem svarīgi zināt, kas jādara, un saprast, kā to gudrāk paveikt. Tāpēc Infolapas rakstā tikai ieskicēts temats un nosaukti referenti, bet visas prezentācijas, kā arī tematiskās daļas sīkāku atstāstu protokolā skatiet.

1. Meliorācija pilsētās un lauku teritorijā. Valsts, valsts nozīmes, pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. LPS padomniece Sniedze Sproģe un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.

2. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datu pieejamība un izmantošana pašvaldībās. ZMNĪ Meliorācijas kadastra nodaļas vadītājs Valdis Groza.

3. Meliorācijas sistēmu atjaunošanai un uzturēšanai pieejamie līdzekļi. LAD iesniegtie un atbalstītie projekti.  LAD direktora vietnieks Andris Grundulis.

4. Meliorācijas nozīmīgums. Latvijas Meliorācijas biedrības valdes loceklis Jānis Biezais.

5. Meliorācijas pārvaldība un kūdras nozare. SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

6. Risinājumi notekūdeņu attīrīšanai mazajās apdzīvotajās vietās un videi draudzīga meliorācija. (Divas prezentācijas!) Vides eksperte Loreta Urtāne.

7. Plānotā 20 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde un pašvaldību loma tajā. Pirmie secinājumi par biotopu kartēšanas procesu. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. LPS padomniece Sandra Bērziņa.

Avots lps.lv