Ko darīt, ja regulētu noteku daba ir pārveidojusi tā, ka tajā labprāt nāk dzīvoties nēģi un taimiņi? Šāds jautājums pastāv un tiek cilāts jau vairākus mēnešus. Vai valsts notekas atjaunošana var būt videi draudzīga? Kā to izdarīt? Kurus posmus ir lietderīgi atjaunot, bet kurus atstāt lai taimiņš nārsto? Pēc dažām nedēļām sāksies nārsta laiks. Noteikti to vēlos redzēt, jo vairāk, ka šis dabas brīnums notiks netālu no manas dzīvesvietas. Teikšu godīgi, līdz šim rudenim man nebija jausmas kad ir nārsta laiks. Tad kad tev parāda un pastāsta, kas notiek upītē, tad iekritis koks, dīvainais akmens gultnē parādās ar citu jēgu un nozīmi. Tas nav tikai plūstošs ūdens, tā ir vesela pasaule ar dvēseli. Protams, jādomā ir kompleksi. Latvijas lauksaimniecības universitātē apmāca vides inženierus. Nosaukums ir cerīgs, bet vai tajā apvienojas zināšanas par noteces baseina apsaimniekošanu un videi draudzīgu meliorāciju. Par to varbūt uzzināšu pēc tikšanās ar LLU mācībspēkiem sarunā par profesijas standartu. Cik daudz meliorācijas speciālistam jāzin par hidrobioloģiju? Kas jāņem vērā veidojot dabas aizsardzības liegumus. Katram ir sava vieta, viena otrai nevar kaitēt. Arī kaimiņiem, jādzīvo saskaņā, lai abiem ir labi. Domāju ka šādu regulētu upju, kur apdzīvo taimiņi nav daudz. Tomēr, ja tāda ir izveidojusies, ko darīt? Šis ir labs iemesls lai padomātu, kā divām nozarēm pastāvēt un domāt vienā virzienā. Būvniekam jau darbs paliek darbs, atjaunos pēc tā ko paredzēs projektā. Tikai kopīgi strādājot var salikt prioritātes izvērtēt ieguvumus vai zaudējumus.
Doties uz saturu
