Intervija ar Angeliku Bondari portālam zemeunvalsts.lv

Vajag maizi? Meliorācija būs!

Pēdējo mēnešu laikā dzirdēts, ka padomju gados meliorācijas sistēma tikusi izveidota un darbojusies, bet, sākot ar neatkarības gadiem, par to nopietni neviens nerūpējas. Vai tā ir un kāpēc?

Tieši tā! Meliorācijas infrastruktūra, kas tapa padomju gados un kurā ieguldīja gana lielu naudu, apmēram 20-25 gadus (pēc padomju valsts sabrukuma) darbojās it sekmīgi, bez īpašas pieskatīšanas. Vienlaikus tā ir gan veiksme, gan neveiksme. Veiksme – sistēma funkcionē un “veic” labas lietas, kuras varbūt tā īsti nenovērtējam, jo pie tām ikdienā pierasts.

Visu rakstu lasiet  portālā zemeunvalsts.lv

Mācību gada sākums hidrobūvju būvtehniķiem

Varam būt lepni, Saldus tehnikums jau otro gadu pēc kārtas uzņem 7 audēkņus hidrobūvju būvtehniķa profesionālajā programmā. Tas norāda uz stabilitāti šīs profesijas izvēlē Kurzemes pusē.

Vidzeme šogad pārstedz. Smiltenes tehnikums ir uzņēmis 30 jauniešus hidrobūvju būvtehniķa profesijas apguvei.

Vēlam visiem veiksmi un izturību. Nozare gaida papildspēkus.

Modulārās apmācības programmas izstrāde hidrotehniķiem

 

Šis gads ir sācies ar intensīvu darbu pie modulārās mācību programmas izstrādes hidrotehniķiem. Tas pavērs iespējas nākotnē apmācīt hidrobūvju būvtehniķus, meliorācijas sistēmu būvtehniķus un hidrotehnisko būvju būvtehniķus un ne tikai pamata profesionālās izglītības programmās. Tā būs iespēja apmācīt darbiniekus, ieviest darba vidē balstītās apmācības, kārtot profesionālos eksāmenus. Pēc vairāk kā divdesmit gadu pārtraukuma nākas no jauna restaurēt mācību programmu. Attēlā redzami darba grupas pārstāvji Juris Kalniņš VSIA “Meliorprojekts” valdes priekšsēdētājs,
Smiltenes tehnikuma pedagogs un grupas vadītāja Zigeta Vīķele un Saldus tehnikuma ģeodēzijas pasniedzēja Dace Linga-Bērziņa.

Izpilddirektori Rucavā tiekas ar “zemes ārstiem”

3. novembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde notika pašā attālākajā Latvijas dienvidrietumu galā – Rucavas novadā. Tos, kuri bija gatavi mērot nereti pat ļoti garo ceļu, Rucava pārsteidza ar varenu sagaidīšanu: izpilddirektors Edgars Bertrams  katru sveica pie domes durvīm, bet priekšsēdētājs Jānis Veits sarokojās otrpus durvīm – vestibilā.

Rucavas LPIA sanāksmei iecerētais temats – meliorācija – izrādījās precīzs trāpījums, jo visi Latvijas šķērsotāji pat oktobrī varēja bez pūlēm skatīt, kādas nedienas radījušas vasaras un rudens lietavas, kas pirmoreiz jaunlaiku vēsturē lika valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli 29 pašvaldībās. Turklāt Jānis Veits uzrunā atklāja, ka arī pats Jelgavā studējis par “zemes ārstu” – hidromeliorācijas inženieri.

Padomju gados daudzinātais jēdziens “hidromeliorācija” sen jau ticis “nomeliorēts” no LLU fakultātes un specialitātes nosaukuma. Mainoties attieksmei pret nozari, atzīstot sendienu meliorācijas pārspīlējumus līdz pat upju virziena maiņai, daudzi “hidri” izvēlējās citu profesiju. Tomēr jau vairākus gadus LPIA sanāksmēs ir skanējis trauksmes zvans: slīkstam, applūstam! Padomju laiku meliorācijas sistēmas ir nekoptas! Vai varam turpināt ignorēt meliorāciju? Šoruden parakstītajā 2018. gada MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā beidzot ierakstīta Savienības prasība “izstrādāt valsts investīciju programmu pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, ūdenssaimniecības vai ceļu posmu sakārtošanai, lai nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu riskus visā Latvijas teritorijā.” Tāpēc izbraukuma sēdē meliorācija pamatoti tika “preparēta” iespējami plaši un dziļi.

Izpilddirektori ir darītāji, viņiem svarīgi zināt, kas jādara, un saprast, kā to gudrāk paveikt. Tāpēc Infolapas rakstā tikai ieskicēts temats un nosaukti referenti, bet visas prezentācijas, kā arī tematiskās daļas sīkāku atstāstu protokolā skatiet.

1. Meliorācija pilsētās un lauku teritorijā. Valsts, valsts nozīmes, pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. LPS padomniece Sniedze Sproģe un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.

2. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datu pieejamība un izmantošana pašvaldībās. ZMNĪ Meliorācijas kadastra nodaļas vadītājs Valdis Groza.

3. Meliorācijas sistēmu atjaunošanai un uzturēšanai pieejamie līdzekļi. LAD iesniegtie un atbalstītie projekti.  LAD direktora vietnieks Andris Grundulis.

4. Meliorācijas nozīmīgums. Latvijas Meliorācijas biedrības valdes loceklis Jānis Biezais.

5. Meliorācijas pārvaldība un kūdras nozare. SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

6. Risinājumi notekūdeņu attīrīšanai mazajās apdzīvotajās vietās un videi draudzīga meliorācija. (Divas prezentācijas!) Vides eksperte Loreta Urtāne.

7. Plānotā 20 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde un pašvaldību loma tajā. Pirmie secinājumi par biotopu kartēšanas procesu. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. LPS padomniece Sandra Bērziņa.

Avots lps.lv