Mācību gada sākums hidrobūvju būvtehniķiem

Varam būt lepni, Saldus tehnikums jau otro gadu pēc kārtas uzņem 7 audēkņus hidrobūvju būvtehniķa profesionālajā programmā. Tas norāda uz stabilitāti šīs profesijas izvēlē Kurzemes pusē.

Vidzeme šogad pārstedz. Smiltenes tehnikums ir uzņēmis 30 jauniešus hidrobūvju būvtehniķa profesijas apguvei.

Vēlam visiem veiksmi un izturību. Nozare gaida papildspēkus.

Modulārās apmācības programmas izstrāde hidrotehniķiem

 

Šis gads ir sācies ar intensīvu darbu pie modulārās mācību programmas izstrādes hidrotehniķiem. Tas pavērs iespējas nākotnē apmācīt hidrobūvju būvtehniķus, meliorācijas sistēmu būvtehniķus un hidrotehnisko būvju būvtehniķus un ne tikai pamata profesionālās izglītības programmās. Tā būs iespēja apmācīt darbiniekus, ieviest darba vidē balstītās apmācības, kārtot profesionālos eksāmenus. Pēc vairāk kā divdesmit gadu pārtraukuma nākas no jauna restaurēt mācību programmu. Attēlā redzami darba grupas pārstāvji Juris Kalniņš VSIA “Meliorprojekts” valdes priekšsēdētājs,
Smiltenes tehnikuma pedagogs un grupas vadītāja Zigeta Vīķele un Saldus tehnikuma ģeodēzijas pasniedzēja Dace Linga-Bērziņa.

Izpilddirektori Rucavā tiekas ar “zemes ārstiem”

3. novembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde notika pašā attālākajā Latvijas dienvidrietumu galā – Rucavas novadā. Tos, kuri bija gatavi mērot nereti pat ļoti garo ceļu, Rucava pārsteidza ar varenu sagaidīšanu: izpilddirektors Edgars Bertrams  katru sveica pie domes durvīm, bet priekšsēdētājs Jānis Veits sarokojās otrpus durvīm – vestibilā.

Rucavas LPIA sanāksmei iecerētais temats – meliorācija – izrādījās precīzs trāpījums, jo visi Latvijas šķērsotāji pat oktobrī varēja bez pūlēm skatīt, kādas nedienas radījušas vasaras un rudens lietavas, kas pirmoreiz jaunlaiku vēsturē lika valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli 29 pašvaldībās. Turklāt Jānis Veits uzrunā atklāja, ka arī pats Jelgavā studējis par “zemes ārstu” – hidromeliorācijas inženieri.

Padomju gados daudzinātais jēdziens “hidromeliorācija” sen jau ticis “nomeliorēts” no LLU fakultātes un specialitātes nosaukuma. Mainoties attieksmei pret nozari, atzīstot sendienu meliorācijas pārspīlējumus līdz pat upju virziena maiņai, daudzi “hidri” izvēlējās citu profesiju. Tomēr jau vairākus gadus LPIA sanāksmēs ir skanējis trauksmes zvans: slīkstam, applūstam! Padomju laiku meliorācijas sistēmas ir nekoptas! Vai varam turpināt ignorēt meliorāciju? Šoruden parakstītajā 2018. gada MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā beidzot ierakstīta Savienības prasība “izstrādāt valsts investīciju programmu pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, ūdenssaimniecības vai ceļu posmu sakārtošanai, lai nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu riskus visā Latvijas teritorijā.” Tāpēc izbraukuma sēdē meliorācija pamatoti tika “preparēta” iespējami plaši un dziļi.

Izpilddirektori ir darītāji, viņiem svarīgi zināt, kas jādara, un saprast, kā to gudrāk paveikt. Tāpēc Infolapas rakstā tikai ieskicēts temats un nosaukti referenti, bet visas prezentācijas, kā arī tematiskās daļas sīkāku atstāstu protokolā skatiet.

1. Meliorācija pilsētās un lauku teritorijā. Valsts, valsts nozīmes, pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. LPS padomniece Sniedze Sproģe un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.

2. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datu pieejamība un izmantošana pašvaldībās. ZMNĪ Meliorācijas kadastra nodaļas vadītājs Valdis Groza.

3. Meliorācijas sistēmu atjaunošanai un uzturēšanai pieejamie līdzekļi. LAD iesniegtie un atbalstītie projekti.  LAD direktora vietnieks Andris Grundulis.

4. Meliorācijas nozīmīgums. Latvijas Meliorācijas biedrības valdes loceklis Jānis Biezais.

5. Meliorācijas pārvaldība un kūdras nozare. SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

6. Risinājumi notekūdeņu attīrīšanai mazajās apdzīvotajās vietās un videi draudzīga meliorācija. (Divas prezentācijas!) Vides eksperte Loreta Urtāne.

7. Plānotā 20 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde un pašvaldību loma tajā. Pirmie secinājumi par biotopu kartēšanas procesu. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. LPS padomniece Sandra Bērziņa.

Avots lps.lv

Veidos darba grupu risinājumu meklēšanai meliorācijas sistēmu uzlabošanai apdzīvotās vietās

Rīga, 2.nov., LETA. Veidos darba grupu, kas meklēs risinājumus meliorācijas sistēmu uzlabošanai pilsētās un apdzīvotās vietās, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un vairāku pašvaldību pārstāvjiem, lai diskutētu par apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu sakārtošanu, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM norādīja, ka klimata pārmaiņu ietekmē arvien intensīvāki kļuvuši nokrišņi. No pārmērīgajiem nokrišņiem pēdējos gados arvien biežāk cieš ne vien lauki, bet arī cilvēka apdzīvotās teritorijas. Lielākajā daļā Latvijas nav veikta apdzīvoto vietu meliorācijas sistēmu inventarizācija, kas apgrūtina patiesās situācijas apzināšanu par meliorācijas sistēmām un to tehnisko stāvokli apdzīvotās vietās, kā arī ietekmē civilo aizsardzību.

“Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvs jau nosaka apdzīvoto vietu hidroloģisko režīmu un pretplūdu būvju projektēšanas nosacījumus, pasākumus gruntsūdeņu pazemināšanai un prasības nosusināšanas sistēmām. Tomēr, lai veicinātu meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās, mazinot apdzīvotu vietu applūšanu un tās radītās sekas, ZeM ieskatā jāveic normatīvi nostiprināta demarkācija starp pilsētas ūdenssaimniecības objektiem un meliorāciju,” norādīja ministrijā.

ZM informēja, ka sanāksmes dalībnieki identificēja vairākus risināmus problēmjautājumus, tostarp pilsētu un ciemu meliorācijas infrastruktūras definēšanu, ūdenssaimniecības infrastruktūras definēšanu un virszemes ūdensobjektu izpratnes pilnveidošanu, samērojot to ar meliorācijas tiesisko regulējumu. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot darba grupu, kura strādās pie šiem jautājumiem, kas darbu sāks jau tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka VARAM pārstāvji kopā ar vairāku pašvaldību pārstāvjiem šodien tikās ar ZM speciālistiem, lai meklētu risinājumus meliorācijas sistēmu uzlabošanai pilsētās un apdzīvotās vietās.

UZŅĒMĒJ, PRAKTIKANTS VAR BŪT TAVS NĀKAMAIS DARBINIEKS! SADARBOJIES AR PRAKTIKATNU UN SAŅEM FINANSIĀLU ATBALSTU!

Meklē speciālistu, kuru dažādu iemeslu dēļ darba tirgū ir grūti atrast? Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina atvērt sava uzņēmuma durvis praktikantiem, lai iepazīstinātu tos ar potenciālo prakses vietu!

Darba devējiem jau šodien ir iespēja piesaistīt tieši sava uzņēmuma vajadzībām apmācītu darbinieku – apmācot potenciālo darbinieku praksē* vai iesaistoties darba vidē balstītās mācībās**, kamēr šis potenciālais darbinieks vēl mācās izglītības iestādē.

Ieguvēji no šādas sadarbības būs gan darba devēji, gan potenciālais darbinieks, gan arī nozares kopumā, kam būs nodrošināts kvalificēts darbaspēks ilgtermiņā.

Darba vidē balstītas mācības ļauj jauniešiem laicīgi sākt reāli strādāt izvēlētajā nozarē, iepazīt darba vidi un pēc mācību pabeigšanas būt pilnīgi gataviem pašiem veidot savu profesionālo karjeru.

Savukārt mācību prakses īstenošanā uzņēmumā ir ieguldījums, kas dažkārt atmaksājas pat jau prakses laikā, ņemot vērā, ka praktikants ne tikai mācās, bet arī strādā.

Ņemot vērā, ka šāda iniciatīva uzņēmumam prasa zināmu izglītošanas laiku, darba devējiem tiek piedāvāta iespēja saņemt līdzfinansējumu no projekta.

Būtiski, ka nav jārūpējas arī par papildizdevumiem – iesaistoties projektā, uzņēmējiem iespējams segt izmaksas, kas saistītas ar sava potenciālā darbinieka apdrošināšanu, darba apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Turklāt finansiālu atbalstu saņem arī prakses vadītājs uzņēmumā.

Ja domā ilgtermiņā un Tavā uzņēmumā ir gaidīti jauni, mērķtiecīgi un profesionāli sagatavoti darbinieki, izmanto iespēju un iesaisties, rakstot uz [email protected] vai sazinoties ar mums pa tālruni: 29471150.

Projekta norises laiks ir no 2017.gada 27.janvāra līdz 2023.gada 31.augustam.